pramocaka (to pra-muc-, caus. , plus -aka), ( 1 ) adj. or subst. m. , freeing, one who frees, savior : dharmaṃ jātimṛtyu-°kaṃ LV 131.18 ( vs ); otherwise of the Bodhisattva, or Buddha(s); prādurbhūtaḥ °cakaḥ LV 131.14 ( vs ); utpanno vaidyarājaḥ °cakaḥ LV 351.12 (prose); sarvaloka-°cakāḥ Gv 31.6 (Buddhas); ( 2 ) sending out, emitting (light): raśmi-°kaṃ dhyānaṃ Bbh 210.17 . See next.