《Maha-Palobhana Jātaka》
CBETA SC-ja507
Jātaka Vīsatinipāta Mātaṅgavagga 11. Mahāpalobhanajātaka Brahmalokā cavitvāna, devaputto mahiddhiko; Rañño putto udapādi, sabbakāmasamiddhisu. Kāmā vā kāmasaññā vā, brahmaloke na vijjati; Svāssu tāyeva saññāya, kāmehi vijigucchatha. Tassa cantepure āsi, jhānāgāraṁ sumāpitaṁ; So tattha paṭisallīno, eko rahasi jhāyatha. Sa rājā paridevesi, puttasokena aṭṭito; “Ekaputto cayaṁ mayhaṁ, na ca kāmāni bhuñjati. Ko nu khvettha upāyo so, ko vā jānāti kiñcanaṁ; Yo me puttaṁ palobheyya, yathā kāmāni patthaye”. Ahu kumārī tattheva, vaṇṇarūpasamāhitā; Kusalā naccagītassa, vādite ca padakkhiṇā. Sā tattha upasaṅkamma, rājānaṁ etadabravi; “Ahaṁ kho naṁ palobheyyaṁ, sace bhattā bhavissati”. Taṁ tathāvādiniṁ rājā, kumāriṁ etadabravi; “Tvaññeva naṁ palobhehi, tava bhattā bhavissati”. Sā ca antepuraṁ gantvā, bahuṁ kāmupasaṁhitaṁ; Hadayaṅgamā pemanīyā, citrā gāthā abhāsatha. Tassā ca gāyamānāya, saddaṁ sutvāna nāriyā; Kāmacchandassa uppajji, janaṁ so paripucchatha. “Kasseso saddo ko vā so, bhaṇati uccāvacaṁ bahuṁ; Hadayaṅgamaṁ pemanīyaṁ, aho kaṇṇasukhaṁ mama”. “Esā kho pamadā deva, khiḍḍā esā anappikā; Sace tvaṁ kāme bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo chādeyyu taṁ”. “Iṅgha āgacchatorena, avidūramhi gāyatu; Assam…
阅读全文 » · 浏览全部佛典