Vipāṭeti [vi + pāṭeti] 1. to rip or tear open Vin II 115. 2. to be destroyed, to fall to pieces (cf. pāṭeti and passive pāṭiyati in sense of "destroy") Pv IV 1 46 (saṅghāṭiyo vipātayanti Text; vv.ll. vināsayati and vidālayati; Pv-a 240 explains as passive vipāḷiyati [= vipaṭiyati?] with v.l. vidāliyati); Ja V 33 (reads: muddhā vipphaleyya sattadhā: perhaps the best reading), 493 (muddhā vipateyya [sic] sattadhā). See vipphalati.