Vinipātika (adjective) [from vinipāta] destined to suffer in Hell, liable to punishment after death D II 69; III 253; M I 73, 390; A I 123; II 232 f.; IV 39, 401; Ja V 117, 119.
(masc, masc, from vinipāta) purgatory being; lower worldly being Construction: vi + ni + √pat > pāt + *a + ika vinipāta + ika