Sāṭeti [śat to cut, destroy] to cut open, to destroy; figurative to torment: Kern's proposed reading (see Toev. sub voce sāveti) for sāveti at Ja III 198 (amba-pakkāni); IV 402 (attānaṃ sāṭetvā dāsakammaṃ karissāni); VI 486 (kāyaṃ s.). He compares Mvu III 385: śāṭeti gātrāni. Cf. visāṭita and visāta.