kAlavastu
kālavastu , nt. , abode of death ( i.e. place of desolation; so Senart ): Mv iii.360.1 ( vs ) uddahyatu imaṃ nagaraṃ kālavastuṃ ( n. sg. ) karīyatu. But possibly, as suggested by PTSD s.v. tāla-vatthu, a corruption for tāla-vastu (or tālāvastu); the Pali word means destroyed utterly .