kARaka
kāṇaka , adj. (= Skt. kāṇa; pejorative ka, or m.c. ?), one-eyed : SP 113.11 ( vs ) vaṅkāś ca ye kāṇaka kuṇṭhakāś ca; in SP 94.13 ( vs ) KN bībhatsakāḥ kāṇaku ( nom. pl. !) kaṇḍakāś ca, but read with WT for the last kuṇṭhakāś ca, and possibly before it kāṇa ku-(kuṇṭh°), see kuṇṭhaka .