Atipāta [ati + pat] attack, only in phrase pāṇātipāta destruction of life, slaying, killing, murder D I 4 (pāṇātipātā veramaṇī, refraining from killing, the first of the dasa-sīla or decalogue); Sv I 69 (= pāṇavadha, pāṇaghāta); Snp 242; Khp II cf. Pj I 26; Pv-a 28, 33 etc.
【陽】殺死,殺害,謀殺。
(masc, masc, from atipāteti) slaying; killing slaying, killing [lit.] causing to fall Construction: ati + pāte + a